Frakciju viedokļi

2025. gada 5. jūnijā

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agitai Zariņai-Stūrei. Lūdzu!

 

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, klausītāji! Es jums pastāstīšu par likumprojektu, kuru Saeima šodien atbalstīja. Tas ir par jaunu izglītības finansēšanas modeli “Programma skolā”, kurš aizstātu līdzšinējo “Nauda seko skolēnam”. Šis likumprojekts bija sen gaidīts, visu sadarbības partneru atbalstīts, un pašvaldībās par to daudz, daudz ir runāts un diskutēts. Īsumā – par ko tas ir.

Izglītības nozarē jau ilgstoši ir milzum daudz problēmu: pedagogu slodžu sadrumstalotība, dažādība, atbalsta personāla trūkums, pedagogu atalgojuma problēmas. Arī demogrāfijas rādītāji nākotnē nav spīdoši. Dati liecina, ka līdz 2040. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā varētu sarukt gandrīz uz pusi un atsevišķās Latvijas vietās samazinājums varētu būt pat lielāks par 60 procentiem. Ja mēs turpinātu iepriekšējo modeli “Nauda seko skolēnam”, veidotos situācija, ka daudzās skolās – vai tā ir mazāka skola, vai varbūt lauku skola – pedagogi saņemtu daudz, daudz mazāk... uz skolēnu... nekā skaitliski lielākajās skolās un pilsētās.

Līdz ar to šodien deputāti atbalstīja likumprojektu, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus šīs pieejamības nodrošināšanai un kārtībai, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Tāds milzīgi liels solis ar diviem pakāpeniskiem posmiem: pirmais ir nākamajam mācību gadam, tas ir atbalsts skolu vadībai, pašvaldībām, un otrais no 2026. gada septembra – modelis pilnā apjomā visās vispārējās izglītības iestādēs Latvijā. Tāds liels, nozīmīgs solis, kas ir uzsākts.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Valdim Maslovskim. Lūdzu!

 

V. Maslovskis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pieskaršos diviem likumprojektiem, kuri vairāk attiecas – teritoriāli – uz Latgali, bet īstenībā tie ir daudz plašāki un skar ne tikai Latvijas teritoriju, bet arī visu Eiropas Savienības teritoriju.

Pirmais, īsākais likumprojekts ir likumprojekts “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Ar to tika izņemta norma, kas likumā bija bijusi jau ilgus gadus, – ka komersanta nosaukumā ir jāiekļauj nosaukums “Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona”. Tas uzņēmumiem radīja papildu administratīvo slogu, nosaukuma maiņa tiem radīja dažādus papildu šķēršļus. Šī norma tiek izņemta no likuma, un visi komersanti redz, ka speciālajā ekonomiskajā zonā ietilpstošie būs brīvāki tādā ziņā, ka priekšā vairs nebūs šī nosaukuma un mainot, reģistrējot, pārreģistrējot netiks likti šķēršļi, kas daudzām iestādēm, komersantiem radīja sava veida birokrātiskos šķēršļus. Tas ir atbalstāms likums.

Ko vēlos pateikt par otro likumprojektu? Tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Likumprojekts ir nodots komisijai. Ar to ir paredzēts ieviest elektronisko rindas reģistrāciju uz valsts robežas. Tas attieksies galvenokārt uz transportlīdzekļiem, kas šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu. Kā jau teicu, tā ir Latgales teritorija, bet patiesībā tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Neraugoties uz esošo ģeopolitisko situāciju, uz visām sankcijām, valsts robeža nekur nav pazudusi, un transportlīdzekļu pārvietošanās, kravu pārvietošana turpinās, mūsu teritoriju, mūsu loģistiku izmanto visas Eiropas valstis. Līdz ar to ir būtiski domāts par to, lai ieviestu elektronisko rindu. Tas nodrošinās maksimāli efektīvāku rindu administrēšanu pirms valsts robežas, mazinot rindas un uzlabojot satiksmes organizāciju. Rindas periodiski ir bijušas visu laiku, ir bijuši gadījumi, kad varbūt mēnesi vai divus rindas nav uz valsts robežas, tā ir tāda, kas spēj uzņemšanas procesā robežšķērsošanas kontroles punktā... arī tikt pieņemtas un šķērso valsts robežu. Bet ir bijušas tādas situācijas, kad rindas ir 50–60 kilometru garas. Pēdējā gada laikā tās ir diezgan lielas un aizņem vairākus kilometrus, līdz 10 kilometriem. Ļoti bieži šī situācija apdraud gan ceļu satiksmes drošību, gan zemju īpašniekus, sevišķi lauksaimniekus. Tiek piemēslota teritorija, jo ceļu infrastruktūra... tam nav paredzēta. Ieviešot elektronisko rindas reģistrēšanu, būtiski tiks uzlaboti dažādu veidu tehniskie jautājumi, kas saistīti ar pašu robežšķērsošanu, ar uzraudzību, ar reģistrāciju, bet, ņemot vērā to, ka ceļu infrastruktūra nav gatava, ir ļoti svarīgi visā šajā procesā iesaistīt visus stāvlaukumus, kuri ir blakus valsts robežšķērsošanas punktiem.

Runājot un... pašam nākot no Latgales, ir izsecināts, ka autovadītāji no citām valstīm atbrauc ar kļūdu trīs, četras, piecas stundas, jo viņi nevar... Ja mēs gribam panākt šo risinājumu, vai nu būtiski jāmaina ceļu infrastruktūra, kas būtu vairāki miljoni eiro un, manuprāt, nebūtu lietderīgi, vai pareizāk būtu izmantot esošos, jau uzbūvētos, un būvējamos stāvlaukumus, protams, nosakot to atbilstību, lai tie varētu iekļauties elektroniskās rindas administrēšanas sistēmā.

Šis jautājums vēl tiks skatīts Saeimā, un Ministru kabinetam būs deleģējums rindas organizēšanas kārtībai. Ceram, ka viss šis process tiks reģistrēts un organizēts tādā veidā, lai mazinātu ietekmi uz rindām un sakārtotu ceļu satiksmes drošību.

Paldies. Novēlu jums jaukas brīvdienas! Sestdien ir vēlēšanu diena – katrs izpildām savu pilsoņa pienākumu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Maslovskim.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens klausītājiem! Šodien Saeimas sēde sākās ar ļoti, ļoti neētisku politisko cirku, kurā Rosļikovs un frakcija “Stabilitātei!” atļāvās izdarīt ko tādu Saeimas zālē, parlamentā, – gan ar žesta, gan ar krievu valodas izmantošanu – tik nekaunīgi, ka man rokas tā vien niezēja pašam personīgi izsviest viņu no Saeimas Sēžu zāles. Mēs šodien jau vērsāmies iestādēs ar iesniegumu un pieprasīsim, lai viņu sauc pie atbildības par šādu rīcību. Šādai rīcībai Saeimā nav un nebūs vietas.

Vēl tāds liels jautājums. Šodien tika atkārtots Siliņas kundzes un šīs valdības demisijas pieprasījums, kuru parakstīju arī es un APVIENOTAIS SARAKSTS. Kāpēc? Tāpēc, ka šī valdība ir spējīga katru nedēļu sagādāt jaunas fundamentālas kļūdas un iemeslus, kāpēc tai būtu jāaiziet. Piemērs – “airBaltic” stāsts, ko mēs atkal dzirdējām Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Tā gumija, kas tiek stiepta visās mūsu kapitālsabiedrībās... Par “airBaltic” un “Rail Baltica” pat nerunāšu, par tām es tik daudz esmu runājis... bet “airBaltic”...

Visās šinīs lietās tiek meklēti vainīgie, tiek meklētas problēmas. Kā tā ir sanācis? Atgādināšu vienkāršus faktus “Rail Baltica” stāstā. Kādā veidā pamattrasei ir tāds sadārdzinājums? Kāpēc mēs neko neesam uzbūvējuši? Kā tas var būt? Tādi līgumi, kas noslēgti! Atgādināšu, šo līgumu noslēdza šī valdība 2023. gada 28. decembrī. Šī valdība. Vainojiet sevi.

“airBaltic” gadījums. Kādas mums ir šīs saistības! Finansiālās grūtības! Kurš izdomāja iegādāties pie 50 lidmašīnām, kas mums jau ir, klāt vēl 50 lidmašīnas ekspansijā? 100 lidmašīnas! Es atgādināšu: “Finnair” (Somijai) ir 80, “LOT” (Polijai) – 86, “SAS” – 133, “Norwegian Air” – 88 lidmašīnas. Ar kādu utopiju mēs domājam par 100 lidmašīnu izmantošanu situācijā, kad austrumu robeža ir slēgta? Ukrainas un Krievijas konflikts mums ir izdzēsis ekspansijas iespēju, bet šo ekspansiju izdomāja turpināt. Šī informācija visiem bija zināma jau pirms tam. Kurš noslēdza līgumu par šīm lidmašīnām? Lēmums tika pieņemts 2023. gada novembrī. To varēja nepieņemt. Šobrīd mēs esam saistībās līdz tam, ka tūlīt šai valdībai būs jāpieņem lēmums par nevis 50, nevis 100 miljonu injekciju, bet 380 miljonu injekciju. Ja to neizdarīs, ja nenoņems cilpu no kakla “airBaltic”, viņiem nav izredžu izdzīvot. Un tās saistības nav jau tikai Satiksmes ministrijas saistības, tās būs katra Latvijas iedzīvotāja, katra uzņēmēja saistības. Šī nasta tiks likta virsū.

Tāpēc uzskatu, ka valsts un valdība jau kuro reizi ir pierādījusi, ka viņi nespēj pārvaldīt kapitālsabiedrības, un tas rezultējās ar ļoti nopietnām finanšu grūtībām un visu mūsu atbildību par tādu slogu, aizņēmumu slogu, kas mums būs jāņem.

RAKUS. Pagājušonedēļ RAKUS atlaida augsta līmeņa profesionāli Normundu Staņēviču – kurš tiešām... kuru atbalstīja mediķi – tikai tāpēc, ka viņš netīšām bija ielauzies VIP klubiņā, padomes locekļu un valdes locekļu VIP klubiņā, kā profesionālis, un viņam tika ierādīta vieta – profesionāļi, jūs neesat velkomēti mūsu uzņēmumu pārvaldībā, tur vieta ir tikai savējiem.

Tieši tā ir tā lielākā problēma, ka mēs nemākam pārvaldīt kapitālsabiedrības. Valsts iejaucas tur, kur nevajadzētu, iejaucas uzņēmējdarbībā, un tur liekam tikai savējos. Kāds beigās ir rezultāts no tā, ka tur ir augstas algas, superaugsta korporatīvā pārvaldība, bet atbildība – nekāda? Tāpēc premjers, tāpat kā uzņēmuma vadītājs uzņēmumā, ir atbildīgs par lielākajiem jautājumiem valstī. Tātad “airBaltic”, “Rail Baltica”, “Latvijas dzelzceļš”, enerģētika, “Latvenergo”, ostas – visam tam ir jābūt premjera dienaskārtībā katru dienu, un vainot tur Satiksmes ministrijas departamentu vai Ekonomikas ministrijas departamentu nevar, jo tā ir vadītāja atbildība. Tu kā vadītājs esi par to atbildīgs.

Diemžēl šī valdība pierāda, ka viņi ar šiem jautājumiem netiek galā. Tāpēc es uzskatu, ka ir pilnīgs pamats pieprasīt demisiju.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Kulbergam.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ilze Stobova. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Es paturpināšu Kulberga kunga emocionāli pamatoto runu. Šodien arī frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pieprasīja Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisiju ne jau tāpēc, ka partijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nepatiktu Evika Siliņa, mēs runājam par viņas darbiem.

Viņas darbi neliecina par to, ka valstī ir ekonomisku un sociālu jautājumu risināšanas sasniegumi. Kā iepriekšējie runātāji minēja, daudzi jautājumi, kas ir pieņemti šīs valdības laikā, rada ikvienam no mums, nodokļu maksātājiem, lielus zaudējumus. Mēs maksājam ne par ko, mēs maksājam par neizpildītiem darbiem. Skaidri redzam to, ka jautājumi, kuri skar katru no jums, netiek risināti atbilstoši tām vajadzībām, kuras jūs sagaidāt. Un šajā diskusijā viss, kas Saeimā notika, netika... nenāca pozīcija un Evikas Siliņas atbalstītāji, kuri teiktu: “Paskatieties, mums ir brīnišķīgi sasniegumi izglītībā, medicīnā, “airBaltic” esam atrisinājuši, mums ir droši, mums ir patvertnes, ir risinājumi, ko darīsim ar skolām, ja notiks ekstrēma situācija.” Tā nebija, bija tikai viena atsauksme, ka pie visām problēmām, kuras radījusi esošā valdība, ir vainīgs Ainārs Šlesers. Tas ir brīnišķīgi, ka Ainārs Šlesers ir supercilvēks, kurš faktiski ir bijis pamats jebkurai rīcībai, kas notiek valstī.

Otrs būtisks jautājums. Pie Saeimas pulcējās tālmācības mācību formas atbalstītāji, lai tā tiktu saglabāta. Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu un atbalstījusi otrajam lasījumam iekļaujošo izglītību, bet tajā pašā mirklī tā ir noliegusi tālmācības formu 1.–6. klasei. Ko tas nozīmē? Tā nav attālināta mācīšanās, kas bija kovida laikā, ar kuru saskārās faktiski ikviena ģimene, un tur bija haoss, jo daudzi skolotāji pat neprata lietot... Tālmācība ir speciāli organizēta, pedagoģiski pamatota mācību forma, kurā mācās ne tikai tie bērni vai ģimenes, kuri negrib iet uz skolu, bet kuriem tā ir vienīgā iespēja.

Kas vēl būtiskāk – pie mums ir vērsušies SOS ciemati... bērni, kas dzīvo šajos ciematos... kuru socializācija nav iespējama vispār nevienā klātienes mācību skolā. Un te es uzdošu jautājumu sabiedrībai: vai jūs esat gatavi, ka starp jūsu bērniem klasē mācīsies tādi, kuri ir atkarīgi no narkotiskajām vielām? Bērni, kuri ir agresīvi, bērni, kuru socializācijai ir vajadzīga izolācija, lai viņi vispār varētu atgriezties kaut daudz maz pilnvērtīgā dzīvē? Un šie bērni, kuri atrodas SOS ciematos, izmanto tālmācības mācību formu, jo viņu izglītības līmenis 6. un 5. klasē bieži vien atbilst 3. un 2. klasei. Ja sabiedrība ir gatava pieņemt šos bērnus diplomātu, konsulāro darbinieku, aprindās, tad varbūt viss ir kārtībā. Bet es uzskatu, ka šai formai ir jāsaglabājas, jo tā dod iespēju nevis izstumt bērnus no sabiedrības, bet iekļaut atbilstoši viņu vajadzībām.

Paldies, ka esat kopā ar mums. Sekojiet līdzi! Ir daudz aktuālu jautājumu. Un, protams, katrs no jums esiet atbildīgs un izvēlieties savas pašvaldības deputātus. 7. jūnijā dodieties uz pašvaldību vēlēšanām. Lai mums kopā izdodas! Valsts un pašvaldība būs tikai tāda, kāda ir jūsu izvēle.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Stobovai.

Tagad vārds “Nacionālās apvienības” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

 

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Ir aizvadīta kārtējā Saeimas sēde, un šoreiz tā bija īpaša ar to, ka tā bija pēdējā pirms sestdien gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un to arī varēja just Saeimas debatēs, kas bija ļoti karstas, kaismīgas, emocionālas un apliecināja to, ka pašvaldību vēlēšanas nav tikai reģionāls vai tikai konkrētajā pašvaldībā lokāli nozīmīgs notikums. Partijas cīnās ar visiem līdzekļiem par atbalstu vēlēšanās, jo labi apzinās, ka vēlēšanu iznākums katrā pašvaldībā ietekmēs arī politisko stāvokli valstī kopumā.

No vienas puses, sestdien demokrātiski lemsim par to, kas saimniekos mūsu pilsētās un pagastos, bet vienlaikus mums jālemj, lai šī demokrātija un neatkarība būtu kaut kas tikpat pašsaprotams mūsu valstī arī nākotnē. Un šajā ziņā nav lielu vai mazu vēlēšanu. Politiķi un partijas, kas gūst atbalstu novados, kļūst stiprāki arī valstī.

Apzinoties šī brīža svarīgumu, atvēlēto laiku izmantošu, lai uzsvērtu sešus svarīgus principus jeb sešus jautājumus, uz kuriem svarīgi katram sev atbildēt, pirms izdarīt gala izvēli vēlēšanās. Pirmais jautājums – vai izvēlētais vēlēšanu saraksts pārliecinoši iestājas par Latvijas ģeopolitisko kursu? Tas nozīmē simtprocentīgu atbalstu NATO, Ukrainai un Latvijas drošībai kopumā. Otrais jautājums – vai kandidāti ir pietiekami principiāli, lai neveidotu koalīcijas ar tiem, kam šis ģeopolitiskais kurss ir pretējs? Trešais jautājums – vai piedāvātajā vēlēšanu sarakstā ir pietiekama kompetence un pieredze, lai vadītu konkrēto pašvaldību? Ceturtais – vai ir pilna pārliecība, ka šis saraksts pārvarēs 5 procentu iekļūšanas barjeru? Pretējā gadījumā balss var būt ne tikai izmesta miskastē, bet pat uzdāvināta Latvijas valstiskuma pretiniekiem. Piektais – vai kandidāti iestājas par latvisku un ģimenēm draudzīgu vidi? Otrs lielākais izaicinājums pēc drošības ir demogrāfiskais stāvoklis, tāpēc atbalsts ģimenēm ar bērniem visos līmeņos ir valsts pastāvēšanas jautājums. Un visbeidzot sestais jautājums – vai attiecīgā partija līdz šim par savām vērtībām ir iestājusies konsekventi vai arī mainījusi nostāju īslaicīga izdevīguma vārdā?

Es ticu, ka šo raidījumu klausās pilsoņi, kuri nav jāpārliecina, cik svarīga ir piedalīšanās vēlēšanās, tāpēc mans aicinājums ir ne tikai piedalīties, bet izdarīt izvēli ļoti pārdomāti un apzinoties ne tikai katra intereses savā pašvaldībā, bet Latvijas valsts intereses kopumā.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Raivim Dzintaram.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, tā patiešām ir, ka līdztekus daudziem svarīgiem jautājumiem, ko mēs šodien lēmām Saeimā, labi varējām dzirdēt ļoti izteiktas priekšvēlēšanu debates. Man ir ļoti žēl, ka partijas un deputāti izmanto sabiedrības šķelšanu, lai tādā veidā vairotu savu popularitāti.

Mēs jau dzirdējām – aktīvas debates bija par vēlmi... pieprasījumu... gāzt Evikas Siliņas valdību. Gribu piezīmēt, kāpēc tā ir tikai skaidra priekšvēlēšanu retorika, ko izmantoja Šlesera kungs. Lēmuma projektā par valdības gāšanu bija tikai sešas rindiņas, nekā vairāk. Siliņas valdībai tika pārmesti tieši tie paši jautājumi, kuri... mēs varētu atcerēties... bija pirms 10 gadiem, kad Latvija nokļuva diezgan pamatīgā krīzē. Toreiz Šlesera kungs bija... savulaik viņš bija Ministru prezidenta biedrs, arī satiksmes ministrs. Vispirms nobruka “Parex banka”. Valdība 2008. gadā izvēlējās glābt šo banku un bija spiesta ieguldīt
1,7 miljardus eiro. Tas nesamazināja problēmas, rezultātā Latvijas valdība toreiz bija spiesta griezties pie starptautiskajiem partneriem un saņēma 7,5 miljardu eiro aizdevumu.

Manuprāt, cilvēkiem, kas ir bijuši tajā laikā valdībā, kad valdība aizņēmās no starptautiskajiem finansētājiem šādu summu, nav korekti pilnībā par to aizmirst un atgriezties... un to pašu atgādināt. Man liekas, mums ir svarīgi, ka mums ir stabila valdība, kas domā par cilvēkiem un pirmajā vietā liks cilvēkus, nevis oligarhus un draugus, kuri ir jāglābj no bankrota.

Vēl es gribu piezīmēt – to pašu šķelšanu mēs jutām arī “Nacionālās apvienības” piedāvājumā. Tā vietā, lai nāktu ar konstruktīviem priekšlikumiem, kā stiprināt latviešu valodas lomu, iesniegtā deklarācija faktiski saturēja sabiedrību šķeļošus elementus. Un mēs tālāk redzējām ārkārtīgi nepatīkamu saspēli, ko izmantoja “Stabilitātei!”. Patiešām tas viss bija ļoti nepatīkami, un man ir ļoti nepatīkami, ka bija jāskatās, ka deputāti tā uzvedas... kā uzvedās “Stabilitātei!”. Visi līdz ar to ir iekļuvuši mediju ziņās.

Turpinot par sabiedrības šķelšanu. Manuprāt... nevaru atturēties, nekomentējot to, ko teica Stobovas kundze. Mums patiešām bija pikets tālmācības aizstāvībai, varu saprast vecākus, kuru bērni mācās tālmācībā, viņi ir neizpratnē, kas tālāk notiks. Šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tieši pie tā strādā un cenšas saprast, kā celt izglītības kvalitāti. Bet tas, ko dzirdēju Stobovas kundzes vārdos, – ka tālmācība ir nepieciešama tāpēc, ka ir daļa bērnu, ar kuriem citi negrib kopā mācīties, – piedodiet, tas nav iemesls tālmācībai.

Mēs esam viena sabiedrība, mums ir jārod iespējas... un jāveido tāda skola, kurā visi bērni ir gaidīti. Manuprāt, ir ļoti slikti spekulēt, ka mums ir nepieciešama tālmācība, tāpēc ka ir kādi bērni, kurus skola negrib uzņemt vai citi bērni negrib ar viņiem kopā mācīties.

Līdz ar to pēc tādiem pamatīgiem cīniņiem un strīdiem Saeimā vēlos jums novēlēt... atgriezties pie tā, ka tuvojas svētki... būs nedēļas nogale, kurā mēs vēlēsim... Tomēr ceru, ka mēs nosvērsimies vairāk uz saliedētu sabiedrību, uz draudzīgu sabiedrību, viens otru stiprinot, nevis šķeļot. Lai jums veicas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!